Mūsu Leģenda
1162. gadā Beverīnas pilī, kad labība jau bija zem jumta, Tālavas varenais ķēniņš rīkoja dzīres, lai godam nosvinētu vārda došanu savam jaunākajam dēlam. Tolaik Tālavā daudzus gadus bija valdījis miers uz uzplaukums… Pie bagātīgajiem dzīru galdiem viesi baudīja neparasti gardu, smeķīgu un aromātisku alu, ko ķēniņa aldaris bij’ darījis. Tāds nu gan vēl nebija baudīts! Viesi slavēja ķēniņu, mēģināja izprasīt noslēpumu, bet tas tik viltīgi smaidīja un visiem attrauca: „Īstu alu var pagatavot tikai no tīra ūdens, graudu iesala un apiņiem!” Nu senā alus noslēpums atkal godā celts – latvju iesals, latvju ozola kubli, tīrais pazemes ūdens. Un pats galvenais – latvju prāts un rokas, kas šo alu dara! To visu Pērkons un Jumis sargā!
Mūsu Leģenda
1162. gadā Beverīnas pilī, kad labība jau bija zem jumta, Tālavas varenais ķēniņš rīkoja dzīres, lai godam nosvinētu vārda došanu savam jaunākajam dēlam. Tolaik Tālavā daudzus gadus bija valdījis miers uz uzplaukums… Pie bagātīgajiem dzīru galdiem viesi baudīja neparasti gardu, smeķīgu un aromātisku alu, ko ķēniņa aldaris bij’ darījis. Tāds nu gan vēl nebija baudīts! Viesi slavēja ķēniņu, mēģināja izprasīt noslēpumu, bet tas tik viltīgi smaidīja un visiem attrauca: „Īstu alu var pagatavot tikai no tīra ūdens, graudu iesala un apiņiem!” Nu senā alus noslēpums atkal godā celts – latvju iesals, latvju ozola kubli, tīrais pazemes ūdens. Un pats galvenais – latvju prāts un rokas, kas šo alu dara! To visu Pērkons un Jumis sargā!
Par Mums
Tālavas ķēniņa alus īpašu uzsvaru liek tieši uz latviskajām alus darīšanas tradīcijām, kas gadu simteņos izkoptas tikai mūsu tautai raksturīgās niansēs. Tālavas ķēniņa alus rodas savienojot zemes un Saules spēku, kas patvēries miežu iesalā ar ūdeni un īstu dzīvu uguni.
Viss Tālavas ķēniņa alus ir roku darbs, alus tiek darīts vaļējos ozolkoka kublos, ne mazāk kā mēnesi izturēts nogatavinot un nav ne pasterizēts, ne filtrēts, ne arī mākslīgi gāzēts. Šādu īpašību kopums mūsdienu pasaulē ir liels retums.
Misa tiek vārīta ar malku kurināmā katlā. Alus darīšanas laikā apkārt valdošās smaržas izstaro grauzdēta iesala un apiņu aromātus. Alus darīšanai bija senas tradīcijas mūsu ģimenes mājā, Lizuma pagastā. Agrāk jau latvieši alu darīja uz visiem godiem. Alus simbolizē ražu, saimnieka darbu, apstrādājot laukus, iesējot labību, novācot ražu.
Teju katram saimniekam bija vairākas reizes gadā alus jādara. Ne tik uz Jāņiem, bet jubilejām, talkām, citiem godiem. Bet pamazām, līdz ar lielveikalu kultūras ienākšanu šī tradīcija zuda. Tikai daži šo seno arodu un prasmi saglabāja. Sākumā mēs ar to nodarbojāmies draugu iepriecināšanai Jāņos, bet pamazām šis hobijs tika pārvērsts nelielā ģimenes ražotnē.
Mūsu Ražotne
Alus ir Ziemeļu vīns. Alus ir tradīcija un bauda. Alus ir nacionālās kultūras identitātes sastāvdaļa. Alus ir viena no svarīgākajām svinību galda sastāvdaļām. Un, kad cilvēki kaut ko svin, tad vēlas ko īpašu – nu, piemēram, kāzām pasūta skaistu torti pie konditora, nevis nopērk 10 „cielaviņas”. Tieši tāpat būtu jābūt ar alu – to būtu jāpērk pie alus meistariem, jādzer no krāna pildīts, īpašs, nevis lielkoncernu plašpatēriņa šķidrums. Arī ikdienā – mazāk, bet kvalitatīvāk, ar zināmu vietējo izcelsmi.
Atzīmēšanas vērts ir tas, ka alus tiek darīts īstā zemnieku saimniecībā. Ražotnes telpa iekārtotas no lieliem laukakmeņiem savulaik mūrētā saimniecības ēkā. Tagad biezais mūris palīdz nodrošināt darītavas telpās vienmērīgu gaisa temperatūru, kas alus darīšanas procesā ir ļoti būtiska. Rezultāts ir katram baudāms un paši alus darītāji par saviem brūvējumiem saka – „Sidraba putas, ķēniņa alus!”
Par Mums
Tālavas ķēniņa alus īpašu uzsvaru liek tieši uz latviskajām alus darīšanas tradīcijām, kas gadu simteņos izkoptas tikai mūsu tautai raksturīgās niansēs. Tālavas ķēniņa alus rodas savienojot zemes un Saules spēku, kas patvēries miežu iesalā ar ūdeni un īstu dzīvu uguni.
Viss Tālavas ķēniņa alus ir roku darbs, alus tiek darīts vaļējos ozolkoka kublos, ne mazāk kā mēnesi izturēts nogatavinot un nav ne pasterizēts, ne filtrēts, ne arī mākslīgi gāzēts. Šādu īpašību kopums mūsdienu pasaulē ir liels retums.
Misa tiek vārīta ar malku kurināmā katlā. Alus darīšanas laikā apkārt valdošās smaržas izstaro grauzdēta iesala un apiņu aromātus. Alus darīšanai bija senas tradīcijas mūsu ģimenes mājā, Lizuma pagastā. Agrāk jau latvieši alu darīja uz visiem godiem. Alus simbolizē ražu, saimnieka darbu, apstrādājot laukus, iesējot labību, novācot ražu.
Teju katram saimniekam bija vairākas reizes gadā alus jādara. Ne tik uz Jāņiem, bet jubilejām, talkām, citiem godiem. Bet pamazām, līdz ar lielveikalu kultūras ienākšanu šī tradīcija zuda. Tikai daži šo seno arodu un prasmi saglabāja. Sākumā mēs ar to nodarbojāmies draugu iepriecināšanai Jāņos, bet pamazām šis hobijs tika pārvērsts nelielā ģimenes ražotnē.
Mūsu Ražotne
Alus ir Ziemeļu vīns. Alus ir tradīcija un bauda. Alus ir nacionālās kultūras identitātes sastāvdaļa. Alus ir viena no svarīgākajām svinību galda sastāvdaļām. Un, kad cilvēki kaut ko svin, tad vēlas ko īpašu – nu, piemēram, kāzām pasūta skaistu torti pie konditora, nevis nopērk 10 „cielaviņas”. Tieši tāpat būtu jābūt ar alu – to būtu jāpērk pie alus meistariem, jādzer no krāna pildīts, īpašs, nevis lielkoncernu plašpatēriņa šķidrums. Arī ikdienā – mazāk, bet kvalitatīvāk, ar zināmu vietējo izcelsmi.
Atzīmēšanas vērts ir tas, ka alus tiek darīts īstā zemnieku saimniecībā. Ražotnes telpa iekārtotas no lieliem laukakmeņiem savulaik mūrētā saimniecības ēkā. Tagad biezais mūris palīdz nodrošināt darītavas telpās vienmērīgu gaisa temperatūru, kas alus darīšanas procesā ir ļoti būtiska. Rezultāts ir katram baudāms un paši alus darītāji par saviem brūvējumiem saka – „Sidraba putas, ķēniņa alus!”
